Apdrošināšanas kompānijā norādīja, ka Latvijā ik gadu notiek apmēram 9500 reģistrētu ugunsnelaimju, tostarp apmēram puse dzīvojamā sektorā un puse komercīpašumos. Visbiežākie negadījumu iemesli ir bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, kā arī sekas neuzmanīgai rīcībai ar atklātu uguni vai elektroierīcēm.

«Pieredze un dati ļauj secināt, ka realitātē cilvēki novērtē ugunsnelaimju preventīvo pasākumu nozīmi tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi,» sacīja Puriņš.

Kompānijā atzīmēja, ka būtu jāveicina teorētisko instruktāžu sniegšana kopā ar praktiskām apmācībām, lai cilvēki ne tikai zinātu, ka objektā ir nepieciešams ugunsdzēsības aparāts, bet spētu ar to arī rīkoties. Šādām praktiskām apmācībām būtu jābūt obligātām mācību iestādēs, kā arī visa veida uzņēmumos, neraugoties uz darbinieku skaitu.

Tāpat kompānijā norādīja, ka ikviena iedzīvotāja pienākums ir veikt preventīvos ugunsdrošības pasākumus, lai novērstu un mazinātu riskus. «Uzskatu, ka dalība praktiskajās ugunsdrošības mācībās dod neatsveramas zināšanas. Ja izceļas ugunsgrēks, svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un cilvēkiem jābūt zināšanām, kā ar to rīkoties. Arī tīra un sakārtota apkārtējā vide iekļaujas preventīvo pasākumu skaitā, tostarp droša atkritumu uzglabāšana (izsmēķi, viegli uzliesmojoši, bīstami atkritumi),» pauda Puriņš.

Viņš minēja, ka gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, efektīva manuālā ugunsgrēka dzēšana ir atkarīga no ugunsgrēka atklāšanas mirkļa un ugunsdzēsības aprīkojuma. Ja paredzamais ugunsdzēsēju ierašanās laiks var pārsniegt 10 minūtes, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām. Jānodrošina ugunsdzēsēju piekļuve objektam un ūdens ņemšanas vietām (dīķim, rezervuāram, u.c.) un vienmēr jābūt brīviem evakuācijas ceļiem un durvīm.

«Būtisks faktors uguns dzēšanas pasākumos, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir ūdens apgāde. Ikvienam jābūt atbildēm uz sekojošiem jautājumiem: 1. No kurienes ņemt ūdeni – vai tas būs dīķis, rezervuārs, ūdens tornis, pilsētas/pagasta pieslēgums, utt.? 2. Vai ir ārējie ūdens hidranti, vai ir sienas hidranti vai ugunsdzēsības krāni ēkās? 3. Vai ir pieejama sūkņu stacija (sprinkleru/drenčeru sistēmām),» teica Puriņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējā laika aktuāls temats ir Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi, kuri nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrai dzīvojamai mājai un dzīvoklim jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēsības aparātu. «Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts ir papildu finansiāls slogs, tās ir ierīces, kas var glābt dzīvību. Diemžēl visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nosmokot dūmos nevis sadegot. Tas izskaidrojams ar to, ka oža ir pirmā maņa, ko cilvēks zaudē iemiegot, tādēļ nejūt ugunsgrēka izcelšanos. Komplekts – dūmu detektors un ugunsdzēšamais aparāts ir galvenie elementi, kas var glābt dzīvību – laikus brīdinot par briesmām un nodrošinot iespēju efektīvi dzēst vai ierobežot liesmu izplatīšanos,» sacīja Puriņš.

Kompānijā arī norādīja, ka ikvienam atbildīgam iedzīvotājam ir nepieciešams apdomāt to, kādā stāvoklī ir katra mājoklis, kā arī darba vieta – vai tiek uzglabāti bīstami priekšmeti atbilstoši noteiktajiem standartiem, vai ir ierīkoti dūmu detektori un/vai ūdens sprinkleri ēkā, cik pieejams ir ugunsdzēšamais aparāts, kad pēdējo reizi tika pārbaudīts telpu tehniskais stāvoklis un vai nav pienācis laiks modernizēt drošības sistēmas, lai tās spētu operatīvi veikt savu darbu nelaimes gadījumos.

Praktiskās ugunsdrošības apmācības nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un vairāki privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ugunsdrošības aprīkojuma tirdzniecību un uzturēšu.

«Gjensidige» ir Norvēģijas vadošās apdrošināšanas kompānijas meitasuzņēmums. 2016.gada nogalē tika pabeigta «Gjensidige» pārrobežu apvienošanās, kurā Latvijas «Gjensidige Baltic» pievienota Lietuvas «Gjensidige». Pēc reorganizācijas Latvijā darbojas apdrošināšanas kompānijas filiāle.

AVOTS:TVNET