Apdrošināšanas kompānijā norādīja, ka Latvijā ik gadu notiek apmēram 9500 reģistrētu ugunsnelaimju, tostarp apmēram puse dzīvojamā sektorā un puse komercīpašumos. Visbiežākie negadījumu iemesli ir bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, kā arī sekas neuzmanīgai rīcībai ar atklātu uguni vai elektroierīcēm.

«Pieredze un dati ļauj secināt, ka realitātē cilvēki novērtē ugunsnelaimju preventīvo pasākumu nozīmi tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi,» sacīja Puriņš.

Kompānijā atzīmēja, ka būtu jāveicina teorētisko instruktāžu sniegšana kopā ar praktiskām apmācībām, lai cilvēki ne tikai zinātu, ka objektā ir nepieciešams ugunsdzēsības aparāts, bet spētu ar to arī rīkoties. Šādām praktiskām apmācībām būtu jābūt obligātām mācību iestādēs, kā arī visa veida uzņēmumos, neraugoties uz darbinieku skaitu.

Tāpat kompānijā norādīja, ka ikviena iedzīvotāja pienākums ir veikt preventīvos ugunsdrošības pasākumus, lai novērstu un mazinātu riskus. «Uzskatu, ka dalība praktiskajās ugunsdrošības mācībās dod neatsveramas zināšanas. Ja izceļas ugunsgrēks, svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un cilvēkiem jābūt zināšanām, kā ar to rīkoties. Arī tīra un sakārtota apkārtējā vide iekļaujas preventīvo pasākumu skaitā, tostarp droša atkritumu uzglabāšana (izsmēķi, viegli uzliesmojoši, bīstami atkritumi),» pauda Puriņš.

Viņš minēja, ka gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, efektīva manuālā ugunsgrēka dzēšana ir atkarīga no ugunsgrēka atklāšanas mirkļa un ugunsdzēsības aprīkojuma. Ja paredzamais ugunsdzēsēju ierašanās laiks var pārsniegt 10 minūtes, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām. Jānodrošina ugunsdzēsēju piekļuve objektam un ūdens ņemšanas vietām (dīķim, rezervuāram, u.c.) un vienmēr jābūt brīviem evakuācijas ceļiem un durvīm.

«Būtisks faktors uguns dzēšanas pasākumos, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir ūdens apgāde. Ikvienam jābūt atbildēm uz sekojošiem jautājumiem: 1. No kurienes ņemt ūdeni – vai tas būs dīķis, rezervuārs, ūdens tornis, pilsētas/pagasta pieslēgums, utt.? 2. Vai ir ārējie ūdens hidranti, vai ir sienas hidranti vai ugunsdzēsības krāni ēkās? 3. Vai ir pieejama sūkņu stacija (sprinkleru/drenčeru sistēmām),» teica Puriņš.

Tāpat viņš atzīmēja, ka pēdējā laika aktuāls temats ir Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumi, kuri nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrai dzīvojamai mājai un dzīvoklim jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēsības aparātu. «Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts ir papildu finansiāls slogs, tās ir ierīces, kas var glābt dzīvību. Diemžēl visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nosmokot dūmos nevis sadegot. Tas izskaidrojams ar to, ka oža ir pirmā maņa, ko cilvēks zaudē iemiegot, tādēļ nejūt ugunsgrēka izcelšanos. Komplekts – dūmu detektors un ugunsdzēšamais aparāts ir galvenie elementi, kas var glābt dzīvību – laikus brīdinot par briesmām un nodrošinot iespēju efektīvi dzēst vai ierobežot liesmu izplatīšanos,» sacīja Puriņš.

Kompānijā arī norādīja, ka ikvienam atbildīgam iedzīvotājam ir nepieciešams apdomāt to, kādā stāvoklī ir katra mājoklis, kā arī darba vieta – vai tiek uzglabāti bīstami priekšmeti atbilstoši noteiktajiem standartiem, vai ir ierīkoti dūmu detektori un/vai ūdens sprinkleri ēkā, cik pieejams ir ugunsdzēšamais aparāts, kad pēdējo reizi tika pārbaudīts telpu tehniskais stāvoklis un vai nav pienācis laiks modernizēt drošības sistēmas, lai tās spētu operatīvi veikt savu darbu nelaimes gadījumos.

Praktiskās ugunsdrošības apmācības nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un vairāki privāti uzņēmumi, kas nodarbojas ar ugunsdrošības aprīkojuma tirdzniecību un uzturēšu.

«Gjensidige» ir Norvēģijas vadošās apdrošināšanas kompānijas meitasuzņēmums. 2016.gada nogalē tika pabeigta «Gjensidige» pārrobežu apvienošanās, kurā Latvijas «Gjensidige Baltic» pievienota Lietuvas «Gjensidige». Pēc reorganizācijas Latvijā darbojas apdrošināšanas kompānijas filiāle.

AVOTS:TVNET

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta statistika, ik gadu valstī tiek reģistrēti ap 10 000 ugunsgrēki, no kuriem vairāk nekā puse ir rezultāts neuzmanīgai rīcībai ar uguni. Lai mazinātu ugunsnelaimju risku, ir izstrādāta  Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) politika un stratēģija nākamajiem trīs gadiem, kur būtiska loma ir tieši iedzīvotāju informēšanai un izglītošanai. Apzinoties tuvāko gadu mērķus un prioritātes ugunsdrošības jomā,

Latvijas Ugunsdzēsības Asociācija, sadarbībā ar FN-SERVISS un Gjensidige Latvija organizē konferenci, kurā Latvijas un starptautiskie ugunsdrošības jomas eksperti diskutēs par iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos.

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris:

“Par ugunsdrošību ir jārunā regulāri un tās pamatprincipu pārzināšana ir katra iedzīvotāja obligāta nepieciešamība, sākot no bērniem un skolēniem līdz pieaugušajiem un juridiskām personām. Ievērojamais ugunsgrēku skaits Latvijā skaļi vēsta, ka sabiedrībai šīs zināšanas pietrūkst. Uz “Ugunsdrošības konferenci 2017” mēs aicinām uzņēmumus, iestādes un asociācijas, kuru apsekotajos īpašumos ik dienas uzturas liels skaits cilvēku – darbinieki un apmeklētāji un, kuriem ir iespēja ugunsdrošības zināšanas ievērot pašiem un nodot tālāk līdzcilvēkiem.”

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas rīkotajā “Ugunsdrošības konferencē” tiks apskatītas tēmas par ugunsdrošības apmācībām un to nozīmi ugunsdrošības risku mazināšanai, tiks diskutēts par to, kā efektīvi organizēt apmācības uzņēmumos un sniegti piemēri, kā izmantot inovatīvas metodes ugunsdrošības e-apmācībām. VUGD iepazīstinās ar izveidoto politiku un stratēģiju ugunsdrošībā turpmākajiem 3 gadiem, bet eksperti no Eiropas informēs par Eiropas Savienības pamatnostādnēm attiecībā uz ugunsdrošības risku mazināšanas pasākumiem un, ko Latvijas sabiedrība un uzņēmēji var mācīties no citu valstu piemēriem.

Konferencē piedalīsies un savā pieredzē dalīsies vadošie Latvijas un Eiropas eksperti ugunsdrošības un sabiedrības izglītošanas jomā, tostarp Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests(VUGD), Eiropas Ugunsdrošības asociāciju konfederācija (CFPA Europe), viens no vadošajiem ugunsdrošības inventāra uzstādīšanas, apkopes un apmācību uzņēmumiem Nīderlandē – SK FireSafety Group, apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija, SIA FN- SERVISS, SIA Me&Media un AS VENTSPILS NAFTA.

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas rīkotā “Ugunsdrošības konference” norisināsies 2017. gada 13. decembrī, Riga Islande Hotel telpās, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā.

SKATIES TIEŠRAIDI

Konferencē piedalīties tiek aicināti uzņēmumu vadītāji un speciālisti, kas ikdienā rūpējas par ugunsdrošību. Detalizēta dienas kārtība un pieteikšanās Konferencei: http://fnserviss.lv/ugunsdrosibas-konference-2017/

Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rita panorāma» atzina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris majors Artūrs Putrālis, cilvēki uzskata: «Gan jau kāds cits piezvanīs glābējiem, es tikmēr izmantošu iespēju nofilmēt vai nofotografēt.»

Pirms pievēršaties privātām lietām šādos gadījumos, vispirms vajadzētu noskaidrot, vai nav cietušo un vai nepieciešama palīdzība. Tikai pēc tam katrs var izvērtēt, cik ētiski ir iemūžināt bezpalīdzīgus cietušos. Galvenais – nenovēloti nodot informāciju atbildīgajām iestādēm, atgādina Putrālis.

VUGD, Valsts policija (VP) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šodien (08.11.17) plkst.11 rīko preses konferenci, kurā informēs par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem, informēja VUGD.

Glābēji pēdējos gados novērojuši, ka cilvēki nelaimes gadījumus vispirms cenšas nofotografēt un nofilmēt, lai dalītos sociālajos tīklos. Tikai pēc tam tiek domāts par palīdzību cietušajiem.

Preses konferencē VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš informēs par VUGD glābšanas darbu statistiku ceļu satiksmes negadījumos. VP Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre klātesošajiem pastāstīs par ceļu satiksmes drošību un ceļu satiksmes negadījumu statistiku, savukārt CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs atgādinās par to, ka ugunsdzēsības aparāti automašīnās nav tikai formalitāte, ko nosaka Ceļu satiksmes noteikumi, bet gan nepieciešamība.

VUGD norāda, ka ikdienā ugunsdzēsēji dodas ne tikai uz ugunsgrēku dzēšanu, bet arī kopā ar policiju uz neskaitāmiem ceļu satiksmes negadījumiem, lai no avarējušām automašīnām atbrīvotu cietušus cilvēkus, dzēstu aizdegušās automašīnas un veiktu citus glābšanas darbus. Ikdienas pieredze rāda, ka cilvēki nereti nezina, kā pareizi rīkoties pēc šādiem negadījumiem.

Lai aktualizētu šo jautājumu nozīmību sabiedrībā, VUGD no šodienas (08.11.17)  līdz 17.novembrim īstenos informatīvo kampaņu «Iedzīvotāju izglītošana par rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem», kurā izveidoti trīs videoklipi un dažādi informatīvie materiāli.

AVOTS TVNET

Satriecoši jaunumi!

Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas  akreditēts  mācību  centrs “PREVENTA” ir sagatavojis un izdevis pirmo ilustrēto grāmatu “Pamatzināšanas ugunsdrošībā”.

Kādu ieguvumu saņems lasītājs?

Grāmatas uzdevums ir sniegt pamatzināšanas par ugunsdrošību, vērst uzmanību uz galvenajiem ugunsbīstamības faktoriem, sniegt pārskatu par svarīgākajiem ugunsdrošības profilaktiskajiem pasākumiem un līdzekļiem, kā arī piedāvāt ieteikumus rīcībai ugunsnelaimju gadījumā.

Mērķauditorija?

Tā ir ļoti dažāda, tomēr kā galveno grāmatas izmantotāju mēs redzam skolas vecuma jauno lasītāju, viņa vecākus, kā arī jebkuru interesentu, kurš viegli uztveramā veidā vēlas gūt priekšstatu par uguni un cīņu ar to.

Īsuma par pašu grāmatu.

• Formāts: A5
• Lappušu skaits : 72

Vieglākai uztverei grāmatas materiāls  ir apkopots pa nodarbībām, katrai nodaļai ir sava loģiskā pieeja, kas ir papildināta ar labi atlasītam bildēm.

Lasīt vairāk

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) kategoriski nepiekrīt Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas (LUA) viedoklim, ka, balstoties uz Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas (SUGDA) statistikas datiem, Latvijā ugunsdrošības rādītāji ir vieni no sliktākajiem 31 analizētās valsts starpā. VUGD norāda, ka pēdējos gados ugunsgrēku skaits pakāpeniski samazinās. Tāpat gan asociācija, gan dienests nav vienisprātis, vai ugunsdrošības prasību ievērošana valstī ir prioritāte.

Īsumā

• 2016. gads un 2017. gada pirmais pusgads VUGD izsaukumu jomā vērtējams pozitīvi, jo ir samazinājies ugunsgrēku skaits, bet palielinājies izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem.
• Jaunākie SUGDA statistikas dati liecina, ka 2015. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz vairāk nekā vidēji citās valstīs.
• Jaunākos SUGDA statistikas datus nevar salīdzināt ar citu valstu sniegtajiem datiem, jo katra valsts izmanto atšķirīgu metodiku, kā uzskaitīt ugunsgrēkus un tajos bojāgājušos un cietušos.
• Šī brīža ugunsdrošības rādītāji Latvijā ir nepareizi izvēlētas valsts politikas vai tomēr ilgstošas bezdarbības rezultāts šajā jomā.
• Cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību ugunsdrošībai, kas liecina par cilvēku līdziesaistes palielināšanos.
• VUGD ik gadu aktīvi informē iedzīvotājus un skaidro ugunsdrošības prasības gan semināros un lekcijās, gan lielos publiskos pasākumos.

Lasīt vairāk

Par eksperimentu.

Eksperimentā tika aizdedzinātas divas vienāda izmēra un tipa mājas: viena – no keramzīta blokiem, otra – no koka (attiecīgi kreisajā un labajā pusē): Plastmasas logi keramzīta bloku mājā izkrita jau pēc septiņām minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas. Keramzīta bloku mājas metāla sija karstuma ietekmē izliecās par 2,5 cm, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka sija pēc stundu ilgas degšanas apogļojās tikai no ārpuses, līdz ar to koka mājas jumts arī pēc stundu ilgā ugunsgrēka tā arī neiebruka.

Vairāk par eksperimenta norises gaitu un rezultātiem var uzzināt, noskatoties > video

AVOTS: AS DELFI

Lai arī pēdējos gados ir vērojama tendence samazināties kopējam ugunsgrēku un tajos bojā gājušo cilvēku skaitam, tomēr Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija. 2016. gadā Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz  vairāk nekā vidēji citās valstīs, liecina jaunākie Starptautiskās Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu asociācijas Statistikas centra dati.

Latvijā vidēji uz 1000 iedzīvotājiem notikuši 5,5 ugunsgrēki un gājuši bojā 4,4 cilvēki, kas ir divreiz  vairāk nekā vidēji citās valstīs

Kā liecina atbildīgo valsts dienestu uzkrātā informācija, tad vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētām ugunsnelaimēm notiek dēļ neuzmanīgas apiešanās ar uguni, 2016. gadā tas bija iespējamais cēlonis 60,8% gadījumos.

No uguns posta var izsargāties, cilvēkiem esot uzmanīgākiem ar uguni, kā arī lielāku uzmanību pievēršot ugunsdrošības prasībām un normām. “Diemžēl ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte”, secina Edgars Rozentāls, SIA “FN-SERVISS” valdes priekšsēdētājs, viens no Latvijas Ugunsdzēsēju asociācijas biedriem.  2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus, turklāt, gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, ir piefiksēts, ka to skaits nesamazinās.

To apliecina arī Valsts kontroles revīzijā konstatētais, ka arī valsts un pašvaldību iestādēs 70,1 % valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4 %) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi. Tāpat lielai daļai iestāžu trūkst līdzekļu – 31,0 % izglītības iestāžu, 28,6 % kultūras un sporta centru un 26,0 % ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Gadu no gada pārbaudot vienus un tos pašus objektus, ir piefiksēts, ka to skaits nesamazinās

Ugunsdrošības normu pārkāpumi tiek konstatēti arī objektos, kur notiek būvdarbi. Visbiežāk tiek pieļauta smēķēšana ārpus speciāli iekārtotām vietām, nodarbinātie nav instruēti par ugunsdrošības noteikumiem, trūkst ugundzēsības līdzekļu u.c.

“Ugunsdrošība neaprobežojas ar ugunsdrošības instrukcijas izstrādi, darbinieku ikgadējām mācībām, ugunsdzēsības aparātiem u.c. Lielākā daļa normatīvo aktu ir vadlīnijas un instrumenti katra uzņēmuma un mājsaimniecības drošībai. Taču svarīgāka par priekšrakstiem ir mūsu kā indivīda uzvedība un rīcība ārkārtas situācijā,” uzskata Edgars Rozentāls.

Lielu daļu trūkumu ir iespējams novērst bez lieliem kapitālieguldījumiem, ja vien atbildīgajām personām un sabiedrībai ir zināšanas un izpratne par ugunsdrošību kā vitāli svarīgu normu kopumu, nevis kā apgrūtinošu administratīvu slogu.

Latvijas Ugunsdzēsības Asociācija ir profesionāla sabiedriska organizācija, kuras darbības mērķis ir stiprināt iedzīvotāju ugunsdrošību, sekmējot tās biedru komercdarbību, veicinot tās biedru savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvot un pārstāvot savu biedru un visas nozares tiesiskās, saimnieciskās un ekonomiskās intereses pašvaldību un valsts institūcijās.

Papildu informācija:

Ilgvars Cēris

Biedrības „Latvijas Ugunsdzēsības asociācija” valdes priekšsēdētājs

Хотя в последние годы наблюдается тенденция к снижению общего количества пожаров и погибших в них людей, показатели Латвии, характеризующие пожарную безопасность, являются одними из худших среди стран, по которым обобщается такая информация. В 2016 году на 1000 жителей в Латвии в среднем произошло 5,5 пожара и погибли 4,4 человек, что в два раза больше, чем средние показатели других стран, свидетельствуют данные центра статистики Международной ассоциации пожарно-спасательных служб.

Как показывают данные ответственных государственных служб, более половины зарегистрированных в Латвии пожаров происходит из-за небрежного обращения с огнем – в 2016 году это было возможной причиной 60,8% возгораний.

В 2016 году на 1000 жителей в Латвии в среднем произошло 5,5 пожара и погибли 4,4 человек, что в два раза больше, чем средние показатели других стран

Но беды можно избежать, если люди будут осторожнее обращаться с огнем, а также уделять больше внимания требованиям и нормам пожарной безопасности. “К сожалению, соблюдение требований пожарной безопасности в стране не является приоритетом”, – говорит Эдгар Розенталс, председатель правления ООО “FN-SERVISS”, одного из членов Латвийской ассоциации пожаротушения. В 2013 и 2014 годах инспекторы выявляли в среднем по четыре нарушения в ходе каждой проверки, при этом, года из года проверяя одни и те же объекты, зафиксировали, что количество нарушений не уменьшается.

Это подтверждают и выводы Государственного контроля по итогам ревизии – в 70,1% государственных и муниципальных учреждений и объектов до следующей проверки ГПСС ранее констатированные нарушения не устраняются, при этом почти на половине (46,4%) объектов нарушения не устраняются годами. Кроме того, большой части учреждений не хватает средств – 31,0% образовательных учреждений, 28,6% культурных и спортивных центров и 26,0% медицинских и социальных учреждений не обеспечены огнетушителями, противопожарным водоснабжением и системами противопожарной защиты и пожаротушения.

Нарушения противопожарных норм выявляются также на объектах, где ведутся строительные работы. Чаще всего допускается курение вне специально оборудованных мест, работники не прошли инструктаж о правилах пожарной безопасности, не хватает средств пожаротушения и т.д.

“Противопожарная безопасность не ограничивается разработкой инструкций, ежегодными учениями работников, огнетушителями и т.д. Большинство нормативных актов – это основные принципы и инструменты для обеспечения безопасности каждого предприятия и домохозяйства. Однако важнее предписаний то, как мы ведем себя как индивиды, и наши действия в чрезвычайной ситуации”, – подчеркивает Эдгар Розенталс.

“Противопожарная безопасность не ограничивается разработкой инструкций, ежегодными учениями работников, огнетушителями и т.д

Большинство недочетов можно устранить без больших капиталовложений,  если только ответственные лица и общество располагают соответствующими знаниями и пониманием пожарной безопасности как набора жизненно важных норм, а не обременительной административной нагрузки.

Латвийская ассоциация пожаротушения – профессиональная общественная организация, цель которой состоит в повышении пожарной безопасности населения, содействуя коммерческой деятельности своих членов, способствуя их взаимному сотрудничеству и профессиональному росту, защищая и представляя правовые, хозяйственные и экономические интересы членов и всей отрасли в муниципальных и государственных учреждениях.

Дополнительная информация:
Илгварс Церис,
председатель правления общества “Латвийская ассоциация пожаротушения”

2016. gada 1. septembrī stājās spēkā 2016. gada 19.04. MK noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”, nosakot būtiskas izmaiņas un atbildību saimnieciskas darbības un publiskos objektos. Atsevišķiem noteikumu punktiem tika noteikts vēlāks spēkā stāšanās laiks.

“Jaunie “Ugunsdrošības noteikumi” darbojas jau gandrīz gadu, taču jau pavisam drīz mums būs jārēķinās ar tām izmaiņām un papildus prasībām, kas atbilstoši jaunajiem noteikumiem būs spēkā no 2017. gada 1. septembra”, norāda Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris.

• Jaunas Ugunsdrošības instrukcijas

Līdz šī gada 1. septembrim Objektos atbildīgajām personām jāveic izmaiņas un papildinājumi Ugunsdrošības instrukcijās atbilstoši 19.04.2016 MK noteikumi nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” prasībām.

Tiesības izstrādāt ugunsdrošības instrukciju, veikt ugunsdrošības instruktāžu, praktiskās nodarbības, ugunsdzēsības hidrantu un iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada pārbaudi ir personai, kura ir ieguvusi profesionālo izglītību ugunsdrošībā vai saņēmusi apmācību ugunsdrošības jomā.

• Jaunas prasības elektroinstalāciju pārbaudēm

No 2017. gada 1. septembra stāsies spēkā prasība vienlaicīgi ar elektroinstalācijas pretestības pārbaudēm veikt arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu pārbaudi, izmantojot termokameru. Mērījumus veic kopā ar elektroinstalācijas pārbaudēm. Par rezultātiem noformē pārbaudes aktu.

• Gāzes noplūdi signalizējoši detektori

Telpās, kur izmantoti gāzes aparāti ar jaudu lielāku par 50kW, jāuzstāda detektori, kas signalizētu par gāzes noplūdi. Šo noteikumu, neatkarīgi no ierīces jaudas, jāievēro arī tad, ja gāzes ierīce atrodas ēkas cokolstāvā vai pagrabā.

Izvēloties piemērotāko gāzes detektoru, Objektu atbildīgajai personai vajadzētu pievērst uzmanību, vai attiecīgā iekārta ir

• marķēta ar “CE”,
• kādas gāzes – propāna vai butāna – uztveršanai, tā ir paredzēta.

Ja ir šaubas par to, vai “noskatītā” iekārta ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām, trūkst informācija par to, kā pareizi uzstādīt detektoru, konsultējieties ar kvalificētu speciālistu.