31.05
2018

INFORMĀCIJA par ugunsdzēsības aparātu apkopi un cenām

Lai ugunsdzēsības aparāti darbotos nevainojami, to uzturēšanai ekspluatācijai gatavā stāvoklī ir jāievēro MK Noteikumos Nr.238 „Ugunsdrošības Noteikumi” noteiktā ugunsdzēsības aparātu lietošanas un apkalpošana kārtība, ražotāju tehniskās prasības, kā arī Latvijas valsts standarts LVS 402 „Ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietas. Vispārējās prasības”.

Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka atbildīgā persona nodrošina ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa apskati un tehnisko apkopi. Apkope ir jāveic ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes vietās, ievērojot ražotāja noteiktās prasības un termiņus. Lai izpildītu Latvijas valsts standarta 402 prasības, apkopes vietām ir jābūt sertificētām.

Svarīgi ievērot, ka pirmā tehniskā apkope jaunam ugunsdzēsības aparātam, kuram līdz tam nav konstatēti bojājumi, jāveic pēc ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām. Turpmāko apkopju biežumu ražotājs nosaka tehniskajos noteikumos, un tas parasti ir reizi 1 – 2 gados. Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparātu apkope ir jāveic ne retāk kā 1 reizi 5 gados. Vienlaicīgi “Ugunsdrošības noteikumos” ir precizēts, ka, ekspluatējot ugunsdzēsības aparātus vidē vai apstākļos, kas ir īpaši kaitīgi ugunsdzēsības aparāta tehniskajam stāvoklim, atbildīgā persona, izvērtē ugunsdzēsības aparāta ekspluatācijas riskus, veic papildu tehniskā stāvokļa vizuālās apskates un izskata nepieciešamību veikt biežākas tehniskās apkopes nekā reizi 5 gados.

Ja atbildīgā persona ugunsdzēsības aparāta vizuālās apskates novērtējumā ir konstatējusi “Ugunsdrošības noteikumos“ norādītos bojājumus, ugunsdzēsības aparātam ir jāveic tehniskā apkope. Tas ir maksas pakalpojums, kura laikā ugunsdzēsības aparātiem izdara darba spiediena un komplektācijas pārbaudi, novērš defektus, veic remontu vai citus nepieciešamos darbus to atjaunošanai un sagatavošanai turpmākai drošai lietošanai. Kā obligāta prasība pēc apkopes veikšanas ir speciālas „Ugunsdrošības noteikumu” prasībām atbilstošas uzlīmes nostiprināšana uz aparāta korpusa sānu virsmas. Tā sniedz informāciju par veiktās apkopes datumu un darba veicēju.

Ja ugunsdzēsības aparātam tā apkopes laikā tiek atvērts balons, tehniskās apkopes vietas speciālists atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu prasībām veic balona tvertnes iekšējās virsmas pārbaudi, izdara dzēsējvielas vai komplektējošo detaļu nomaiņu un sagatavo ugunsdzēsības aparātu tālākai ekspluatācijai. Vairums vadošo pakalpojumu sniedzēju, kā apliecinājumu ugunsdzēsības aparāta atvēršanai, uz balona augšējās daļas zem palaišanas mehānisma nostiprina speciālu plastikāta gredzenu ar atzīmi par veikto ugunsdzēsības aparāta atvēršanu.

Kā liecina „Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas” veiktā vietējā tirgus izpēte, apkopes izcenojums dažādās firmās ir atšķirīgs. Zināmās robežās tas ir skaidrojams ar atšķirīgo pakalpojumu pašizmaksu dažādās apkopes vietās, kā arī ar konkurenci vietējā tirgū. Tajā pašā laikā ir sastopami gadījumi, kad klientam tiek piedāvāti pakalpojumi, kuru cenas būtiski atšķiras no vidējām tirgus cenām. Un tas jau ir pamats aizdomām par uzņēmumu negodprātīgu rīcību, it īpaši gadījumos, kad cenas ir aizdomīgi zemas. Mūsuprāt, tas gandrīz noteikti norāda uz sliktas kvalitātes pakalpojumu, kas turpmākā ugunsdzēsības aparātā ekspluatācijā var būt par pamatu tam, ka ugunsdzēsības aparāts nenostrādā un rada papildus riskus tā lietotāja veselībai un materiālajām vērtībām.

Lai izvērtētu tirgus cenu atbilstību pakalpojumu kvalitātei un reālajām darbu izmaksām, „Latvijas Ugunsdzēsības asociācija” organizēja neatkarīgu ekspertu veiktu ugunsdzēsības aparātu apkalpošanas darbu hronometrāžu un izdarīja pašizmaksas aprēķinu. Vidējie dati par konkrētu ugunsdzēsības aparātu apkalpošanas pakalpojumu izmaksām norādīti tabulā un var kalpot par orientieri pamatotam ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes izcenojumam. Atkarībā no ugunsdzēsības aparāta lieluma, apkopes cenas var svārstīties 10% robežās.

 

Ugunsdzēsības aparātu apkopes minimālās izmaksas (Euro bez PVN)

Nr. Pakalpojuma veids Cena
1. Tehniskā apkope bez balona atvēršanas € 3,45
2. Tehniskā apkope ar balona atvēršanu un labošanu € 8,06

 

I.Cēris

25.03
2018

VUGD: Cilvēkiem ir interese par ugunsdrošību, bet tai neseko rīcība

Īsumā par aktuālo:

  • Pētījumā iedzīvotāji dalījās ar savu pieredzi par ugunsgrēkiem un dati atklāja, ka 46% iedzīvotājiem ir bijusi saskarsme ar ugunsgrēku;
  • 71% aptaujāto norādīja, ka viņu mājoklī pastāv kāds ugunsnedrošs riska faktors;
  • Kopumā sabiedrība ir ļoti ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību – tā norādīja 74% aptaujāto;
  • Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni;
  • Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrā dzīvojamā mājā un dzīvoklī jābūt dūmu detektoram un privātmājās būs jābūt ugunsdzēsības aparātam;
  • 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tomēr, tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir;
  • Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts.

 

Apjomīgā pētījumā par iedzīvotāju uzskatiem un attieksmi pret ugunsdrošību, konstatēts, ka Latvijas sabiedrība ir ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību, bet joprojām nav gatava veikt nepieciešamos pasākumus un darbības, lai savu mājokli un apkārtējo vidi padarītu ugunsdrošu.

Analizējot veiktā pētījuma rezultātus, VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš norādīja: «Ik gadu Latvijā ugunsnelaimēs iet bojā vairāki desmiti cilvēku, tomēr daļu no šīm nelaimēm varēja novērst, ja vien cilvēki rīkotos atbildīgi un būtu veikuši nepieciešamās darbības, lai padarītu savu mājokli ugunsdrošu. Cilvēkiem ir jāsāk būt līdzatbildīgiem par savu drošību un jāveic nepieciešamais, lai viņu mājoklis būtu drošs!»

Personīgā pieredze noved tikai pie īslaicīgas attieksmes maiņas

Pētījumā iedzīvotāji dalījās ar savu pieredzi par ugunsgrēkiem un dati atklāja, ka 46% iedzīvotājiem ir bijusi saskarsme ar ugunsgrēku un tas ir noticis ar pašiem, tuviniekiem, draugiem vai kaimiņiem. Tomēr cilvēku personīgā pieredze ir bijusi kā pamats tikai īslaicīgai attieksmes maiņai – cilvēki sāk vairāk pievērst uzmanību ugunsdrošības jautājumiem un tam, kā padarīt savu mājokli ugunsdrošu, bet tas ir ļoti īslaicīgi, jo jau pēc kāda laika tas ir vienkārši aizmirsies.

71% aptaujāto norādīja, ka viņu mājoklī pastāv kāds ugunsnedrošs riska faktors, piemēram, nav pārbaudīta elektroinstalācija, ir paradums dedzināt sveces vai smēķēt iekštelpās utt. Bet neraugoties uz pastāvošajiem riskiem, joprojām daļai iedzīvotāju pastāv uzskats, ka «ar mani jau tas nenotiks».

Pozitīvā lieta, ko parādīja pētījums ir tā, ka cilvēki zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā – 76% iedzīvotāju zvanītu uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, lai saņemtu palīdzību.

Iedzīvotāji ir ieinteresēti saņemt informāciju par ugunsdrošību

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka cilvēku izpratne par ugunsdrošību ir diezgan virspusēja un tā tiek saistīta ar personīgo atbildību.Kopumā sabiedrība ir ļoti ieinteresēta saņemt informāciju par ugunsdrošību – tā norādīja 74% aptaujāto. Interesanti, ka mazāk ieinteresēti šādas informācijas saņemšanā ir jaunieši vecumā līdz 24 gadiem.

Līdztekus pētījums atklāja, ka pēdējo divu gadu laika 30% iedzīvotāji informāciju par ugunsdrošību nav saņēmuši vispār – ne medijos vai sociālajos tīklos, ne arī darba vietā, kur vismaz reizi gadā par to būtu bijis jārunā.

Mājās ugunsdrošības jautājumi tiek pārrunāti reti

Pētījuma rezultāti atklāja, ka gandrīz puse respondentu (47%), kuriem ir bērni pirmsskolas un pamatskolas vecumā, ir saņēmuši informāciju par ugunsdrošību no bērniem. Tomēr tikai trešā daļa iedzīvotāju ugunsdrošības jautājumus pārrunā ar saviem tuviniekiem – 68% respondentu atzina, ka pēdējā gada laikā šādus jautājumus mājās viņi nav pārrunājuši.

Analizējot statistiku par ugunsgrēkos cietušajiem un bojāgājušajiem cilvēkiem, var secināt, ka teju visi gadījumi ir saistīti tieši ar neuzmanīgu rīcību ar uguni – nezināšana, neuzmanība, neapdomīga rīcība vai pārgalvība noved pie traģiskiem ugunsgrēkiem. Tāpēc šādu jautājumu pārrunāšana mājās ar ģimeni ir ļoti būtiska.

Cilvēkiem ir svarīgi, bet mājokļos nav!

Ugunsdrošības prasību ievērošana palīdz novērst ugunsgrēkus, bet, ja tomēr ugunsgrēks ir izcēlies, ugunsdrošības prasību ievērošana sekmē ugunsgrēka dzēšanu, kā arī samazina nodarīto kaitējumu. Ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra katrā dzīvojamā mājā un dzīvoklī jābūt dūmu detektoram un privātmājās būs jābūt ugunsdzēsības aparātam.

63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tomēr, tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

19.03
2018

Skursteņslauķa ikdiena

«Vai jūs esat īsts?» Šādu jautājumu skursteņslauķis Aivars Reisons dzird itin bieži, kad savā formastērpā dodas ielās. Viņa darbs ir gādāt, lai klientu mājās skursteņi būtu tīri, lai vakarā, ieslēdzot televizoru, netiktu ziņots par kārtējo ugunsgrēku. Intervijā portālam TVNET viņš paver šīs senās profesijas priekškaru, pastāstot to, kā kļuvis par skursteņslauķi, un aprakstot savu ikdienu.

Vai varat pastāstīt, kāda ir skursteņslauķa ikdiena?

Ikdiena ir diezgan jautra. Ceļam telefonu, uzklausām klientu zvanus, piefiksējam, saprotam, kas jādara, kā varam palīdzēt, un ar to arī sākas rīts. Tālāk ir pirmais objekts. Pamatdarbība ir tīrīšana, kas parasti notiek rudenī. Sliktu laikapstākļu gadījumā darām arī visu ko citu. Mēs apsekojam skursteņus, lai pieslēgtu jaunas apkures iekārtas. Veicam arī apsekošanu, lai jaunu mājas skursteni nodotu ekspluatācijā.

Kāpēc jūs izvēlējāties šo profesiju?

Tā ir sanācis, ka esmu skursteņslauķis jau trešajā paaudzē – vectēvs, krusttēvs un tagad arī es. Sāku vasarās skolas brīvlaikos piestrādāt. Tad sanāca aiziet uz pavāriem. Pamācījos un sapratu, ka nav īstais lauciņš, un pievērsos nopietnāk šim te darbam. Tā arī tas aizgāja. Tagad esmu skursteņslauķis jau 11 gadus.

Vai nav sajūta, ka šis darbs ir arhaisks?

Tajā laikā, kad sāku, es par to vēl nedomāju. Tas vispār ir garš posms, jo sāc vienkārši kā māceklis staigāt pakaļ un palīdzi, kamēr aptver, kas vispār tur notiek. Principā nav tādas skolas, kurā iemācīties skursteņslauķa arodu. Ir jāiet praktiski un jāmācās. Katrā objektā būs kaut kas citādāks. Paiet kādi trīs, četri gadi, līdz esi uztvēris, kā kas notiek.

Māceklis strādā pie meistara vismaz trīs gadus, un tad meistars skatās, ko cilvēks māk, ko nemāk. Ja meistars uzskata, ka māceklis arodu ir daudzmaz apguvis, tad viņam ir iespēja kārtot zeļļa eksāmenu. Pēc tam, saņemot diplomu Latvijas Amatniecības kamerā, jau var sākt strādāt patstāvīgi.

Tā tāda baigā uzticība. Principā prasmes ir atkarīgas no tā, kāds cilvēks apmāca.

Zināmā mērā jā. Tas atkarīgs no tā, cik apmācīs un cik pats var uztvert, kā arī no tā, vai grib uztvert. Ir tādi cilvēki, kuri grib strādāt naudas dēļ. Šajā amatā ir svarīgi, ka darbs patīk, ka to mīli. Vismaz man tā ir. Darbu strādāt strādāšanas pēc ir diezgan grūti.

Kas jums visvairāk patīk šajā darbā?

Man patīk aizbraukt pie cilvēkiem. Viņi smaidīgi sagaida un vēl smaidīgāki pavada, jo esmu izdarījis viņiem labu darbu. Man patīk pozitīvisms, pozitīvs lādiņš no cilvēkiem. Jau uz ielas izejot skursteņslauķa formā, cilvēki skatās un smaida.

Skursteņslauķa forma ir kā pase. Ja jāapskata mājā kāds dzīvoklis, bez formas neviens nelaistu. Atnākot parastās drēbēs, prasīs: «Kas tu esi? Ko tu gribi?» Savukārt formā attieksme uzreiz ir: «Jā, skursteņslauķis. Lūdzu, nāciet iekšā!»

Reti jau tagad sanāk pa Rīgu pastaigāt formā. Kādreiz sanāca vairāk, jo nebija mašīnas.

Kāda bija cilvēku reakcija uz ielas?

Cilvēki atskatās, skrien un ķeras pie pogām, prasa, vai drīkst nofotografēties. Ļoti pozitīvi tas viss ir. Ir ticējums, ka skursteņslauķis nes laimi, un visi grib tai pogai pieskarties.

Tas gan ir labs ticējums.

Tam apakšā nav kaut kāda nauda vai bagātība. Tā laime ir, kad skursteņslauķis atnāk un, iztīrot mājā skursteni, pavardu, padara ģimeni laimīgu. Var pagatavot ēdienu. Tādā ziņā tā laime izpaužas.

Vai jums pašam ir māceklis?

Man bija māceklis – mans brālēns. Es gan tad vēl nebiju meistars, par zelli strādāju. Viņš kādus divus gadus nostrādāja un tad pats dabūja zeļļa diplomu.

Vai iepriekš strādājāt kādā citā profesijā?

Pirms šī darba arī mūrēju skursteņus. Līdz galam izpratu skursteņa uzbūvi, kas ir tikai un vienīgi pluss. Tāpat uz dažādiem kursiem aizeju, piemēram, gāzes kursiem, kur mūs apmāca par jaunajiem noteikumiem – kā uzstādīt gāzes katlus.

Kā jums šķiet, vai skursteņslauķa profesija kādreiz varētu izzust, ņemot vērā, ka daudzās nozarēs notiek tehnoloģiskā attīstība?

Noteikti nē. Tehnoloģiskā attīstība varētu tikai atvieglot skursteņslauķa darbu, bet aizstāt noteikti ne. Pirmkārt jau tādēļ, ka skurstenis ir atsevišķa daļa mājā. Lai mājā varētu dzīvot, skursteņslauķim ir jāapskatās, kā skurstenis ir izbūvēts, un jādod atzinums, ka tas ir derīgs un nododams ekspluatācijā. To neviens aizstāt nevar.

Otrkārt, teorētiski cilvēks pats var tīrīt skursteni. Laukos droši vien kaimiņš nāk un tīra, bet Rīgā tā nav. Kurināmais nākotnē nomainīsies, bet darbs tāpat paliks, jo arī ierīcēm, kurām it kā skursteni tīrīt nevajag, rodas problēmas. Piemēram, gāzes katlam var gadīties, ka skurstenī trūkst vilkmes un katls slēdzas ārā. Tur ir jāsaprot, kāda ir problēma, un tad ir nepieciešams skursteņslauķis.

Tāpat arī mūsu arodā tehnoloģijas ļoti attīstās un tam ir jāpielāgojas. Kādreiz to visu darīja ar egļu zariem. Tagad jau ir modernas ierīces un uz jumta pat nav jākāpj. To visu no apakšas var izdarīt. Arī klienti ir pārsteigti. Viņi iedomājas, ka atnāks vecs onkulītis un rāpsies uz jumta, bet atnāk jauns puisis un visu to var izdarīt no apakšas.

Pamatā gan mēs kāpjam uz jumta. Vairāk ziemā, kad kājas slīd, mēs izmantojam iespēju iztīrīt no apakšas. Tomēr, lai būtu skaidrība, uz jumta ir jāuzkāpj un skurstenis jāapskata. Tad ir drošība un vakarā var mierīgi iet gulēt, ka skurstenis ir tīrs un aizdegšanās iespējas nav.

Kāda ir bīstamība, ja skurstenis nav iztīrīts?

Degšana. Gadās visādi. Gadās, ka cilvēki regulāri tīra, bet sodrēji skurstenī tik un tā aizdegas. Tas ir atkarīgs no tā, ar ko kurina. Ja kurināmais nav īpaši kvalitatīvs, tad degšana var notikt.

Kāds ir kvalitatīvs kurināmais?

Vismaz gadu, pusotru žāvēta malka, savukārt nekvalitatīva ir tikko no meža atvesta. Iemetot krāsnī, tā vēl čūkst.

Vai skursteņslauķis ir izplatīts amats?

Rīgā ir piecas vai sešas kompānijas, kurās ir pa diviem, trim cilvēkiem. Latvijā kopumā ir aptuveni 70 sertificēti skursteņslauķi. Tas nav daudz, ņemot vērā cilvēku un skursteņu skaitu.

Ar kādiem rīkiem strādā skursteņslauķis?

Pamatā ir striķis, kam galā birste. Tai ir atsvars, kas birsti velk uz leju. Tas ir pamatinstruments, ar kuru birstē sodrējus skurstenī no augšas uz leju. Sodrēji nobirst lejā pagrabā vai pirmajā stāvā, un pa lūciņu tos var izgrābt ar speciālu kausiņu. Tad ir aptuveni 20 metrus gara trose, kura tiek nēsāta rullī. Ar to var skursteni tīrīt no apakšas. Vēl ir mazāka trosīte. Podiņu krāsnīm ir ejas, pa kurām iet dūmi. Ar šo mazāko trosīti var iztīrīt šīs ejas. Tāpat nepieciešams putekļsūcējs, lai to visu sasūktu, dzīvoklī tīrot. Vēl ir māli, ar kuriem aiztaisīt lūciņas ciet.

Viens no galvenajiem instrumentiem ir spogulītis. Ja pagrabā, ieliekot spoguli no apakšas, var redzēt debesis, tas nozīmē, ka skurstenis ir tīrs. Jābūt jaudīgai kabatas baterijai, vēl malkas mitruma mērītājam, ja objektā ir aizdomas, ka kurināmais nav īpaši kvalitatīvs.

Vai ir kāda atšķirība starp dažādiem koksnes veidiem kurināšanā?

Temperatūras ziņā jā. Ozols deg ar lielāku temperatūru. Apse vairāk attīra skursteni. Tai klāt ir viela, kas degot reaģē ar sodrējiem un padara tos līdzīgākus pelniem. Tad tie var nokrist. Lai skursteni attīrītu, kādreiz laukos taču lietoja arī izžāvētas kartupeļu mizas. Arī tās padara sodrējus pelnainākus. Tagad jau ir moderna ķīmija. Tā nepieciešama skurstenim, kur ar birsti vairāk nevar neko izdarīt, kad skurstenis izskatās kā asfaltēts, spīdīgs. Ķīmiskās vielas dūmi degot reaģē un to materiālu, kas ir skursteņa iekšpusē, padara notīrāmu.

Ko darīt, ja, piemēram, desmit gadus nav tīrīts skurstenis?

Ir tādi. Tas ir atkarīgs no tā, ar ko kurina. Ja ir sausa malka un intensīvi tiek kurināts, skurstenī ir silts un tur nekas neuzkrājas. Tad vēl desmit var nokurināt. Ir citi, kuri pa gadu skursteni aizaudzē tā, ka to vairs nevar iztīrīt. Tas ir atkarīgs no kurināmā, kā arī no ekspluatācijas. Pareizi to dara, padodot gaisu. Tad notiek pareiza sadegšana. Ja apslāpē un aiztaisa visas gaisa padeves ciet, uguns deg lēnām, un tas skurstenim ir nepatīkami.

Vai ir patiesība, ka skursteņslauķis vienmēr ir melns un nosmērējies?

Jā. Pats netīrākais darbs ir pagrabā. Ja māja sen nav tīrīta vai sodrēji nav izgrābti, tad tie var sakrāties līdz pirmajam, pat līdz otrajam stāvam. Sodrējus tīra pa mazu lūciņu. Izgrābjot visu, pēc tam ir jāpabaksta, un tad tas viss atkal nokrīt lejā un ienāk sejā, un viss pagrabs ir putekļos. Tā mēs arī nosmērējamies, un tādi arī ejam pa ielu.

Vai jums šķiet, ka šis amats ir romantisks?

Jā, ir. Tajā brīdī, kad uzkāpju uz jumta, ir ļoti forša sajūta – var redzēt visu, visa Rīga ir pie kājām.

Vai jums ir bailes no augstuma?

No paša augstuma jā. Ja man būtu jākarājas kaut kādos striķos, jāmazgā logi daudzstāvu mājā… Bet ja man ir pamats zem kājām, tad ne. Pa jumta kori jau var noiet.

Vai jums ir kāds nodrošinājums?

Vajadzētu, bet nav. Mēs skatāmies: ja ir droši un var noiet, tad ejam. Vajadzētu sieties klāt, bet Rīgā īsti nav tādu jumtu, kur to varētu. Būtu nepieciešami speciāli āķi. Pie skursteņa nepiesiesies, tas pats var nogāzties.

Kā cilvēki reaģē, kad atklājat, ka esat skursteņslauķis?

Ja es aizietu šādās drēbēs, tad man neticētu un pasmietos. Arī skursteņslauķa drēbēs, ja stādies priekšā kā skursteņslauķis, pirmais jautājums ir: «Vai jūs esat īsts?» Mēs ļoti bieži braucam ēst uz šejieni (ēdnīcu «Lauvas nams»). Cilvēki, nākot iekšā, ierauga mūs formās un prasa, vai esam īsti. Es saku: «Nē, tepat no Dailes teātra nāku!»

AUTORS TVNET

14.03
2018

No šī gada atvieglotas prasības ugunsdzēsības aparātiem

ĪSUMĀ

  • Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir iekļautas pamatprasības par ugunsdzēsības aparātu apskates un tehniskās apkopes biežumu un personu atbildību.
  • Ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi var veikt tikai speciālists ar nepieciešamajām prasmēm un izglītību ugunsdrošības jomā, kā arī tikai tam paredzētās apkopes vietās.
  • Vizuālās apskates nolūks ir pārliecināties, vai ugunsdzēsības aparātam nav mehānisku bojājumu, korozijas vai nepietiekams spiediens.
  • Ugunsdzēsības aparātu skaits ir jānosaka atkarībā no to dzēstspējas, nevis tilpuma.
  • Ugunsdzēsības aparātam ir jābūt novietotam redzamā un viegli pieejamā vietā.

 

Izstrādājot jaunos Ugunsdrošības noteikumus, pārskatītas arī ugunsdzēsības aparātu uzturēšanas prasības. Kā norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, atvieglotajām ugunsdzēsības aparātu uzturēšanas prasībām noteica pārejas laiku līdz 2018. gada 1. janvārim, lai sabiedrība varētu laikus sagatavoties pārmaiņām.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā atvieglotas prasības ugunsdzēsības aparātu tehniskajai apkopei. Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir iekļautas pamatprasības par ugunsdzēsības aparātu apskates un tehniskās apkopes biežumu un personu atbildību.

“Līdz tam ugunsdzēsības aparātu tehnisko apkopi veica atbilstoši Latvijas standartam LVS 332:2003 “Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī”: reizi divos gados – pulvera, ūdens un putu ugunsdzēsības aparātiem, reizi piecos gados – ogļskābās gāzes ugunsdzēsības aparātiem,” skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD).

Tehniskā apkope

Ugunsdrošības noteikumu 247. punkts nosaka, ka “saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus”.

Savukārt minēto noteikumu 273. punkts paredz, ka ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic pēc ugunsdzēsības aparāta ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām, ja ugunsdzēsības aparātam nav konstatēti bojājumi, un 274. punkts – ka ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi veic ne retāk kā reizi piecos gados, ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu.

Svarīgi ir norādīt, ka ugunsdzēsības aparāta tehnisko apkopi var veikt tikai speciālists ar nepieciešamajām prasmēm un izglītību ugunsdrošības jomā, kā arī tikai tam paredzētās apkopes vietās.

Vizuālā apskate

Ugunsdzēsības aparāta tehniskā stāvokļa vizuālā pārbaude atšķiras no tehniskās apkopes. Proti, tās veikšanai nav nepieciešamas īpašas prasmes vai izglītība ugunsdrošības jomā. Vizuālā pārbaude ir jāveic vismaz reizi gadā vai reizi sešos mēnešos, ja pastāv vandalisma risks vai atmosfēras apstākļu iedarbība.

VUGD stāsta, ka “vizuālās apskates nolūks ir pārliecināties, vai ugunsdzēsības aparātam nav mehānisku bojājumu, korozijas vai nepietiekams spiediens”. Iepriekš minētais ir biežāk novērojamās problēmas.

“Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir būtiski mainīta kārtība, kādā nosaka objektā nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu daudzumu, kas ir īpaši būtiski saimnieciskās darbības objektiem un publiskajiem objektiem.”

VUGD

Tāpat VUGD vērš uzmanību, ka ieraksti par tehnisko apkopi un vizuālo apskati nav jāveic žurnālos, kā tas bija agrāk, bet jānorāda uzlīmēs. Ugunsdrošības noteikumu 3. un 4. pielikumā ir norādīts, kādai informācijai uz tām ir jābūt.

Ugunsdzēsības aparātu bojājumi

Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 271. punktam par ugunsdzēsības aparāta bojājumiem uzskata:

  • korozija vai mehānisks bojājums uz aparāta korpusa vai tā daļām;
  • šļūtenes, sprauslas, taures vai iedarbināšanas mehānisma bojājums;
  • neatbilstošs spiediena rādījums spiediena indikācijas ierīcē vai ugunsdzēsīgās vielas (svara) trūkums ugunsdzēsības aparātā;
  • marķējuma vai lietošanas instrukcijas nesalasāmība vai to trūkums;
  • ražotāja noteiktās pazīmes, kas norāda uz ekspluatācijai nederīgu ugunsdzēsības aparātu.

Ugunsdzēsības aparātu daudzums objektā

VUGD vērš uzmanību, ka “jaunajos Ugunsdrošības noteikumos ir būtiski mainīta kārtība, kādā nosaka objektā nepieciešamo ugunsdzēsības aparātu daudzumu, kas ir īpaši svarīgi saimnieciskās darbības objektiem un publiskajiem objektiem”. Proti, ugunsdzēsības aparātu skaits ir jānosaka atkarībā no to dzēstspējas, nevis tilpuma.

Ugunsdzēsības līdzekļu aprēķins (objektu ugunsbīstamības līmenis ugunsdzēsības aparātu skaita aprēķināšanai A un B klases ugunsgrēkiem, ugunsdzēsības aparātu dzēstspēja A un B klases ugunsgrēkiem un to nodrošinājums objektā, pārvietojamo ugunsdzēsības aparātu nodrošinājums objektā, F klases ugunsdzēsības aparātu nodrošinājums objektā, ugunsdzēsības pārklāju skaita aprēķina tabula) ir pieejams Ugunsdrošības noteikumu 5. pielikumā.

“Atbilstoši Ugunsdrošības noteikumiem dzīvokļos ugunsdzēsības aparātiem nav jābūt obligāti, taču no 2020. gada 1. janvāra ar ugunsdzēsības aparātu, kura dzēstspēja ir vismaz 21A 113B, ir jānodrošina privātmājas,” informē VUGD.

Tāpat VUGD uzsver, ka ugunsdzēsības aparātam ir jābūt novietotam redzamā un viegli pieejamā vietā.

AVOTS

lvportals

13.02
2018

No pirmsākumiem līdz mūsdienām. Kas redzams ugunsdzēsības muzejā?

Svētdien, 11. februārī, visā Eiropas Savienībā tika atzīmēta vienotā ārkārtas palīdzības izsaukumu numura 112 dienu, kuras ietvaros norisinājās vairākas aktivitātes, lai veicinātu sabiedrības informētību par 112 numuru, uz kuru zvanot iespējams saņemt operatīvo dienestu palīdzību. Viena no vietām, kur var uzzināt par ugunsdzēsēju un glābēju darbu ir Latvijas ugunsdzēsības muzejs.

Latvijas Ugunsdzēsības muzejs atrodas, Rīgā, Hanzas ielā 5, 1910.gadā pēc arhitekta Reinholda Georga Šmēlinga projekta būvētajā jūgendstila ēkā.

Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar Latvijas ugunsdzēsības vēsturi no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām.

Pirmā stāva vēstures zālēs eksponēti 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma ugunsdzēsēju formas tērpi, ķiveres, darbarīki, apbalvojumi, rokas un mehāniskie sūkņi, kā arī ugunsdzēsēju automobilis «Chevrolet Six».

Otrā stāva ekspozīcija ļauj izsekot ugunsdzēsības attīstībai no 20.gadsimta 40.tajiem gadiem līdz mūsdienām, iepazīties ar signalizācijas un ugunsdzēsības ierīcēm ugunsdzēsēju glābēju darba tērpiem un ekipējumu, informāciju par pēdējo gadu lielākajiem ugunsgrēkiem un citām katastrofām.

Slavas zāle glabā dienesta pienākumus pildot bojā gājušo ugunsdzēsēju vārdus, apbalvoto ugunsdzēsēju sarakstus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Latvijas Ugunsdzēsības muzeja karogus.

Muzeja apmeklētāji var apgūt:

  • praktiskas iemaņas dzēšanā;
  • piedalīties viktorīnās;
  • un noskatīties dokumentālus videomateriālus.Muzeja ekspozīciju papildina izstādes.
  • Muzeja krājums interesentiem pieejams arī pirmdienās no 08.30 līdz 17.00, apmeklējumu iepriekš saskaņojot.

Muzeja krājumā ir 31 780 priekšmeti.

Lai palielinātu ceļotāju drošību un nepieciešamības gadījumā cilvēkiem būtu vienkāršāk izsaukt vajadzīgo dienestu, 1991.gadā tika izveidots Eiropas vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112. Latvijā vienotais ārkārtas palīdzības izsaukumu numurs 112 darbojas jau 21 gadu (kopš 1997.gada). Tālruņa numurs 112 darbojas 24/7 un zvans uz to ir bez maksas.

Piezvanot uz 112, ikviens var sazināties ar četriem glābšanas dienestiem:

  • VUGD;
  • Valsts policija;
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests;
  • Gāzes dienests.

Šobrīd ik dienu VUGD Zvanu centros strādā 20 dispečeri, kuri vidēji diennaktī saņem 3300 zvanus ar dažādiem lūgumiem palīdzēt.

2017.gadā kopā apstrādāti vairāk kā 1,2 miljoni ienākošie 112 zvani.

Avots:TVNET

10.02
2018

Jaunas prasības ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes jomā

01.01.2018. stājās spēkā jaunas prasības attiecībā uz ugunsdzēsības aparātu tehniskām apkopēm, jo atbilstoši 19.04.2016. MK noteikumu nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 520. punktam spēku zaudēja Latvijas standarts LVS 332:2003 “Ugunsdzēsības aparātu uzturēšana ekspluatācijai gatavā stāvoklī”.

Izmaiņas attiecas uz visām juridiskām personām, kuru īpašumā vai lietošanā ir ugunsdzēsības aparāti, kā arī ugunsdzēsības aparātu apkopes vietām, kas ikdienā nodrošina ugunsdzēsības inventāra tehniskās apkopes servisu.

Svarīgākās izmaiņas, kas jāzina ikvienam par jaunajām prasībām ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes jomā:

  • Ugunsdzēsības aparātu tehniskā apkope, remonts un uzpilde ir jāveic atbilstoši ražotāju tehnisko noteikumu prasībām.
  • Pirmā tehniskā apkope jaunam ugunsdzēsības aparātam jāveic pēc ražotāja noteiktā garantijas termiņa beigām, ja aparātam līdz tam nav konstatēti bojājumi.
  • Ja ražotājs nav noteicis ugunsdzēsības aparāta tehniskās apkopes biežumu, ugunsdzēsības aparātu apkope ir jāveic ne retāk kā vienu reizi piecos gados.  
  • Ņemot vērā Latvijas situāciju, spēkā esošās normatīvo aktu un ražotāju prasības, jāatzīst, ka visiem ekspluatācijā esošajiem ugunsdzēsības aparātiem tehniskā apkope būtu jāveic ne retāk kā vienu reizi gadā. Savukārt reizi piecos gados tehniskās apkopes vietas speciālistam ir jāveic ugunsdzēsības aparātu atvēršanu un remonts atbilstoši ražotāja tehniskajiem noteikumiem.
  • No 2018. gada 1. janvāra ugunsdzēsības aparāti jāmarķē ar jaunu tehniskās apkopes uzlīmi.
  • Ugunsdzēsības aparātu tehniskā apkope jāveic tikai apkopes vietās. Saraksts ar atbilstošiem, sertificētajiem uzņēmumiem publicēts Bureau VeritasSERTEKS un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta vietnēs.
  • Ugunsdzēsības aparātu tehniskā stāvokļa vizuālo apskati var veikt pats ugunsdzēsības aparāta īpašnieks –  lietotājs vai ugunsdzēsības aparātu apkopes punkta personāls, izdarot par to atzīmi tehniskās apskates uzlīmē atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām.

“Jaunais tiesiskais regulējums ir nopietns izaicinājums ugunsdzēsības aparātu apkopes pakalpojuma sniedzējiem, jo, kā rāda prakse, tad ne visi ugunsdzēsības aparātu ražotāji nodrošina nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, rezerves daļas ugunsdzēsības aparātu tehniskās apkopes veikšanai”, atzina Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilgvars Cēris. “Kā pozitīvs piemērs ražotāju vidū ir jāmin VALPRO un OGNIOCHRON ugunsdzēsības aparātu ražotāji, kas vēl pirms Ugunsdrošības noteikumu attiecīgo normu spēkā stāšanās, parūpējās par nepieciešamo reglamentu tulkojumiem un speciālistu apmācībām.”

Par to, kādu ražotāju ugunsdzēsības aparātus izvēlēties, ir katra uzņēmumu vadītāja un indivīda ziņā, taču pirms investīciju veikšanas ugunsdrošībā, katram būtu noteikti jāpievērš uzmanība ne vien cenas aspektam, bet arī ugunsdzēsības inventāra kvalitātei un apkalpošanas nosacījumiem.

Latvijas Ugunsdzēsības Asociācija ir profesionāla sabiedriska organizācija Latvijā, kuras darbības mērķis ir sekmēt tās biedru komercdarbību, veicināt tās biedru savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvēt un pārstāvēt savu biedru un visas nozares tiesiskās, saimnieciskās un ekonomiskās intereses pašvaldību un valsts institūcijās.

10.02
2018

Новые требования в сфере технического обслуживания огнетушителей

01.01.2018 вступили в силу новые требования к техническому обслуживанию огнетушителей, так как согласно п. 520 правил Кабинета министров №238 “Правила пожарной безопасности” от 19.04.2016 силу утратил латвийский стандарт LVS 332:2003 “Содержание огнетушителей в состоянии готовности к эксплуатации”.

Изменения распространяются на всех юридических лиц, во владении или в пользовании которых имеются огнетушители, а также на места обслуживания огнетушителей, которые обеспечивают повседневное техническое обслуживание противопожарного инвентаря.

Наиболее важные изменения требований к техническому обслуживанию огнетушителей, которые необходимо знать каждому:

  • Техническое обслуживание, ремонт и заправка огнетушителей должны производиться в соответствии с требованиями технических условий производителей.
  • Первое техническое обслуживание нового огнетушителя должно проводиться по истечении установленного производителем гарантийного срока, если у аппарата до этого не было выявлено повреждений.
  • Если производитель не установил периодичность обслуживания огнетушителя, обслуживание аппарата должно проводиться не реже, чем один раз в пять лет.
  • С учетом ситуации в Латвии, действующих нормативных актов и требований производителей следует указать, что техническое обслуживание всех находящихся в эксплуатации огнетушителей необходимо проводить не реже одного раза в год. В свою очередь раз в пять лет специалист сервиса по техобслуживанию должен огнетушитель вскрыть и провести ремонт в соответствии с техническими условиями производителя.
  • С 1 января 2018 года огнетушители должны маркироваться наклейками техобслуживания нового образца.
  • Техническое обслуживание огнетушителей должно проводиться только в местах обслуживания. Список соответствующих сертифицированных предприятий размещен на интернет-сайтах Bureau Veritas, SERTEKS и Государственной пожарно-спасательной службы.
  • Визуальный осмотр технического состояния огнетушителя может проводить сам владелец-пользователь аппарата или персонал места обслуживания огнетушителей, сделав соответствующую отметку на наклейке техосмотра согласно требованиям пожарной безопасности.

“Новое правовое регулирование – серьезная задача для поставщиков услуг по обслуживанию огнетушителей, потому что, как показывает практика, не все производители огнетушителей предоставляют необходимую техническую документацию и запасные части для технического обслуживания огнетушителей, – говорит председатель правления Латвийской ассоциации пожаротушения Илгварс Церис. – В качестве положительных примеров среди производителей огнетушителей можно назвать VALPRO и OGNIOCHRON, которые еще до вступления в силу соответствующих норм правил пожарной безопасности позаботились о переводе необходимых регламентов и обучении специалистов”.

Выбор огнетушителя конкретного производителя зависит от руководителя предприятия или индивидуального лица, однако, прежде чем вкладывать средства в противопожарную безопасность, каждому следовало бы обратить внимание не только на ценовой аспект, но и качество и условия обслуживания пожарного инвентаря.

Латвийская ассоциация пожаротушения – профессиональная общественная организация, цель которой состоит в содействии коммерческой деятельности своих членов, способствуя их взаимному сотрудничеству и профессиональному росту, защищая и представляя правовые, хозяйственные и экономические интересы членов и всей отрасли в муниципальных и государственных учреждениях.

09.02
2018

Латвийская ассоциация пожаротушения: противопожарная безопасность – это способность уживаться с огнем

Каждый год в стране регистрируется около 10 000 пожаров, больше половины которых являются результатом неосторожных действий с огнем. Информирование и обучение общества является одним из приоритетов политики и стратегии Государственной пожарно-спасательной службы на следующие три года, потому что именно знания людей и их способность к действиям в кризисной ситуации могут уберечь от беды. На совместно проведенной в середине декабря Латвийской ассоциацией пожаротушения, FN Serviss и Gjensidige Latvija «Конференции о пожаротушении» собрались ведущие латвийские и европейские эксперты в области пожаротушения и обучения общества, чтобы поделиться лучшими примерами из практики в Латвии и за границей и дать рекомендации по превентивным противопожарным мерам.

“Противопожарная безопасность – это способность уживаться с огнем, потому что огонь был, есть и будет. Наша жизнь строится вокруг того, насколько мы умеем уживаться с огнем, использовать его для своих нужд. Я уважаю силу огня. Нередко огонь является символом чего-то мощного и не всегда отрицательного“, – заявил Илгвар Церис, председатель правления Латвийской ассоциации пожаротушения.

И. Церис призвал обратить внимание на то, как приспособиться к этой силе огня, насколько в безопасной среде мы живем, каковы установленные государством требования и выполняем ли мы их, осознаем ли мы уровень наших знаний и способны ли обеспечить противопожарную безопасность в своей семье, доме, на рабочем месте.

Заместитель начальника Государственной пожарно-спасательной службы (ГПСС) генерал Кристап Эклонс представил статистические данные и ознакомил с проводимыми ГПСС превентивными мерами против пожаров. Он рассказал, что в последние три года количество пожаров уменьшилось, но при этом количество пожаров сухой травы составляет почти треть от общего числа пожаров в стране. “Сжигание сухой травы указывает, во-первых, на отношение к своему имуществу, но это и показатель экономического благосостояния страны. Когда каждому крестьянину будут доступны косилка и бензин для нее, пожаров прошлогодней травы станет меньше или вообще не будет”, – считает К. Эклонс.

Он рассказал,  что каждый год ГПСС проводит в среднем 6000 превентивных мероприятий, обучая примерно 100 000 человек. В 2017 году за 11 месяцев было проведено более 10 000 превентивных мероприятий, на которых обучено более 128 тыс. человек.

Главное – это отношение общества к противопожарной безопасности, и, пока оно не изменится, не будет и реальных улучшений в статистике пожаров. Подчеркивалась необходимость обучения работников предприятий, а также упорядочения рабочей среды, чтобы люди получали информацию и умели действовать в случае пожара. Докладчики напомнили, что о противопожарной безопасности нужно заботиться непрерывно и систематически.

“Если работники знают, как действовать, а спасательная служба ознакомлена со спецификой конкретного объекта, в случае пожара можно действовать оперативно. Важно, чтобы источник огня был обнаружен как можно быстрее, пожаротушительное оборудование было легко доступно, а люди умели с ним обращаться”, – сказал инженер рисков Gjensidige Latvija, эксперт Юрис Пуриньш. Эффективные превентивные меры часто помогают уменьшить масштабы катастрофы или полностью ее предотвратить.

Все выступления на конференции о пожаротушении и информационные материалы можно посмотреть здесь:

Видео смотреть здесь

http://fnserviss.lv/ugunsdrosibas-konference-2017/

Конференцию о пожаротушении посетили 210 участников, которые признали, что мероприятие было очень полезно для них как профессионалов, так как позволило глубже познакомиться с ситуацией с тушением пожаров в стране, с примерами лучшей практики ведущих латвийских и европейских экспертов по уменьшению рисков пожаров на предприятиях и в домашних хозяйствах.

Организаторы конференции – Латвийская ассоциация пожаротушения, FN Serviss и Gjensidige Latvija – были единодушны в том, что начатую традицию нужно продолжать, и концептуально уже договорились провести следующую конференцию о пожаротушении в октябре 2018 года. О том, какими будут актуальные вопросы этого года и повестка дня, организаторы конференции сообщат в ближайшие месяцы. Важнейшая цель организаторов конференции – способствовать безопасной среде в бизнесе и домохозяйствах, сократить, по возможности, риск пожаров.

Латвийская ассоциация пожаротушения – это профессиональная общественная организация Латвии, целью деятельности которой является содействие коммерческой деятельности, взаимопониманию и профессиональному развитию своих членов, защита и представительство правовых, хозяйственных и экономических интересов своих членов и всей отрасли в государственных и муниципальных органах.

Дополнительная информация:

Илгвар Церис

председатель правления Латвийской ассоциации пожаротушения

09.02
2018

LATVIJAS UGUNSDZĒSĪBAS ASOCIĀCIJA: UGUNSDROŠĪBA IR SADZĪVOŠANA AR UGUNI

Ik gadu valstī tiek reģistrēti ap 10 000 ugunsgrēku, no kuriem vairāk nekā puse ir rezultāts neuzmanīgai rīcībai ar uguni. Sabiedrības informēšana un izglītošana ir viena no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta politikas un stratēģijas prioritātēm turpmākajiem 3 gadiem, jo tieši cilvēku zināšanas par ugunsdrošību un rīcībspēja krīzes situācijā var pasargāt no nelaimes. Decembra vidū Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas, FN Serviss un Gjensidige Latvija kopīgi rīkotajā “Ugunsdrošības konferencē” pulcējās vadošie Latvijas un Eiropas eksperti ugunsdrošības un sabiedrības izglītošanas jomā, kur tie dalījās labās prakses piemēros gan Latvijā, gan ārzemēs, sniedzot ieteikumus ugunsgrēku preventīvajiem pasākumiem.

“Ugunsdrošība ir sadzīvošana ar uguni – uguns bija, ir un būs. Mūsu dzīve veidojas ap to, kā mēs spējam un mākam sadzīvot ar uguni, kā mēs protam pielāgot to savām vajadzībām. Tāpēc cieņu uguns spēku. Ne velti tā apzīmējums tiek lietots, lai norādītu uz kaut ko spēcīgu un ne vienmēr sliktu,“ vēstīja Ilgvars Cēris, Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Cēris aicināja pievērst uzmanību tam, kā pielāgoties šim uguns spēkam, cik drošā vidē mēs dzīvojam, kādas ir valstiski noteiktās prasības, un vai mēs tās izpildām. Vai apzināmies mūsu zināšanu līmeni un spējam nodrošināt ugunsdrošību savā ģimenē, mājās,darba vietā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks ģenerālis Kristaps Eklons prezentēja statistikas datus un iepazīstināja ar VUGD piekoptajiem ugunsgrēku prevencijas pasākumiem. Tika skaidrots, ka pēdējo trīs gadu laikā ir noticis ugunsgrēku skaita samazinājums, bet kūlas ugunsgrēki sasniedz gandrīz trešdaļu no kopējā ugunsgrēku skaita valstī. “Kūlas dedzināšana, pirmkārt, norāda uz attieksmi un izpratni pret savu īpašumu, taču tas ir arī valsts ekonomikās labklājības rādītājs. Kad katram zemniekam būs pieejams zāles pļāvējs un benzīns zāles pļāvējam, tad kūlas ugunsgrēku skaits samazināsies vai pat vispār izzudīs,” skaidroja K. Eklons.

Konferences laikā tika noskaidrots, ka ik gadu VUGD vidēji veic 6000 prevencijas pasākumu, izglītojot apmēram 100 000 cilvēku.2017. gadā vienpadsmit mēnešu laikā tika veikti vairāk nekā 10 000 prevencijas pasākumi, kuros izglītoti vairāk nekā 128 tūkstoši cilvēku.

Galvenā ir sabiedrības attieksme pret ugunsdrošību un, kamēr tā nemainīšoties, tikmēr nebūs arī reāli uzlabojumi uguns nelaimju statistikas rādītājos. Tika uzsvērta nepieciešamība uzņēmumu darbinieku izglītošanai, kā arī darba vides sakārtošanai, lai būtu iespējams apgūt nepieciešamo informāciju un rīcību ugunsnelaimes gadījumā. Runātāji atgādināja, ka par ugunsdrošību jārūpējas nepārtraukti un sistemātiski.

“Ja darbinieki zinās, kā rīkoties, un glābšanas dienests būs iepazinies ar konkrētā objekta specifiku, ugunsgrēka gadījumā būs iespējama operatīva rīcība. Ir svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojums ir viegli pieejams, un cilvēki prot ar to rīkoties,” informēja Gjensidige Latvija Risku inženieris – eksperts Juris Puriņš. Efektīvi preventīvie pasākumi daudzkārt ļauj būtiski mazināt katastrofas apmērus vai pilnībā to novērst.

Visas uzstāšanās Ugunsdrošības konferencē video formātos un informatīvi materiāli ir apskatāmi šeit:

VIDEO skatīties šeit

http://fnserviss.lv/ugunsdrosibas-konference-2017/

Kopā Ugunsdrošības konferenci apmeklēja 210 dalībnieki, atzīstot, ka šis pasākums bija ļoti noderīgs viņiem kā profesionāļiem, jo tas pavēra iespēju dziļāk iepazīties ar ugunsdrošības situāciju valstī, uzzināt Eiropas un Latvijas vadošo ekspertu labās prakses piemērus uguns nelaimes risku mazināšanai uzņēmumos un mājsaimniecībās.

Konferences rīkotāji – Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas, FN Serviss un Gjensidige Latvija ir vienisprātis par to, ka aizsāktā tradīcija ir jāturpina, un konceptuāli ir jau vienojušies par to, ka nākamā Ugunsdrošības konference notiks 2018. gada oktobrī. Par to, kādas būs šī gada aktualitātes un dienas kārtība, Konferences rīkotāji informēs jau tuvāko mēnešu laikā. Svarīgākais mērķis, ko Konferences rīkotāji vēlas panākt – veicināt drošu uzņēmējdarbības un mājsaimniecību vidi, pēc iespējas samazināt ugunsgrēka risku.

Latvijas Ugunsdzēsības Asociācija ir profesionāla sabiedriska organizācija Latvijā, kuras darbības mērķis ir sekmēt tās biedru komercdarbību, veicināt tās biedru savstarpējo sadarbību un profesionālo izaugsmi, aizstāvēt un pārstāvēt savu biedru un visas nozares tiesiskās, saimnieciskās un ekonomiskās intereses pašvaldību un valsts institūcijās.

Papildu informācija:

Ilgvars Cēris

Biedrības „Latvijas Ugunsdzēsības asociācija” valdes priekšsēdētājs