Tas būtu mehānisms, kā cīnīties ar kūlas dedzināšanas cēloņiem, jo sodu sistēma ir tikai cīņa ar sekām un nemazina problēmas apmērus.

“Pērn kopumā bijuši vairāk nekā 2000 VUGD izsaukumi kūlas dzēšanai. Šogad kūlas dedzināšanas sezona ir atkal atsākusies ar pilnu sparu. Mēs redzam, ka sodu palielināšana dedzinātājiem nepalīdz, nepalīdz arī video, ko kūlas dedzināšana nodara dzīvniekiem. Tāpēc mūsu kā asociācijas redzējums ir necīnīties ar sekām, bet gan strādāt uz cēloņu novēršanu – dedzināšanas gadījumā sodu uzlikt zemes īpašniekam, kas nav sakopis teritoriju, vai arī iet pat soli tālāk un regresa kārtībā atgūt valsts izmaksas par ugunsgrēka dzēšanu vai arī palielināt nekustamā īpašuma nodokli,” norāda Aleksandrs Babra, Latvijas Ugunsdzēsības asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Asociācija aicina vērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana ir galvenokārt ļaunprātīga rīcība, bet katrs VUGD izsaukums veido nopietnas izmaksas valstij, kuras tā varētu investēt ugunsdzēsības tehniskā aprīkojuma modernizēšanā vai arī atalgojuma palielināšanā. Jāmin, ka kūlas dedzināšana ir viena no izplatītākajām ugunsnelaimēm sezonā.

No otras puses kūlas degšana nav iespējama teritorijās, kas ir sakoptas un kurā nav nenopļauta pērnā gada zāle. Kūlas degšana vistiešākajā veidā ir saistīta ar teritorijas īpašnieka lēmumu nesakopt īpašumu. Tādēļ arī ir loģisks solis uzlikt sodu īpašniekam.

Latvijas Ugunsdzēsības asociācija ir dibināta 2002. gadā, un tā apvieno vairāk nekā 30 Latvijas vadošos ugunsdzēsības servisa uzņēmumus, kā arī tā sadarbojas ar daudzām sabiedriskām organizācijām. Asociācija ir noslēgusi līdzdalības līgumu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu. Tā piedalās vairākās ministriju un starpnozaru veidotās darba grupās.